Latvijas sabiedrībā arvien bijis aktuāls jautājums par noteiktas lokācijas nepieciešamību, kas spētu pilnvērtīgi atspoguļot laikmetīgās mākslas ainu. Laikā, kad intrigas un nesaprašanos par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību apslāpējusi valsts vispārējā ekonomiskā situācija, Rīgas pierobežā, Mārupes pagastā, tapusi jauna, mākslas procesiem paredzēta, ēka. Jaunuzceltajai izstāžu zālei izvēlētais nosaukums „Pinakotēka” atklāj konceptuālās pamatnostādnes un iezīmē turpmākās darbības mērķus. Tas ir savdabīgs tilts, kas savieno vēsturisko ar laikmetīgo, tradicionālo un novatorisko. Pinakotēka Senajā Grieķijā un Romā bija telpa, kur glabāja tēlotājmākslas darbus. Tāpat jēdziens nes gleznu galerijas nozīmi. SIA „Pinakotēka” vēsturiskā jēga tiek paplašināta mūsdienu mākslas konteksta noteiktās robežas. Mākslas glabātuvei ir jāizvērš vēsturiski noteiktās funkcijas, spējot uzņemt laikmeta noteiktas mākslas formas un izteiksmes. Līdzās tradicionālajiem mākslas veidiem pārliecinošu vietu mūsdienu mākslas ainā ieņemošie jaunie mediji visupirms pieprasa atbilstošus eksponēšanas vides priekšnoteikumus. Jaunā trīsstāvu izstāžu zāle ar plašām zālēm un terasi piesaka visnotaļ nopietnu pretenziju apmierināt gandrīz jebkuru māksliniecisku ieceri. „Pinakotēkai” kā ēkai, kurai vajadzētu spēt uzņemt visu mākslu raibo piedāvājumu klāstu nekonkurējot, bet izceļot to, par piemērotāko stilu izvēlēts minimālisms. Minimālisma stilistiska prasa askētiskas līnijas, monohromu krāsu gammu, taču kvalitatīvus materiālus. SIA „Pinakotēka” koptēlu veido melns granīts, pelēks lietais betons, nerūsējošais tērauds.
© Izstāžu ēkas producentu grupu SIA „Pinakotēka”
Stilistisko un funkcionālo prasību risinājumu uzņēmās Andreja Ģelža „Brīnišķīgo projektu” birojs. Andreja Ģelža vadībā vācu konstruktoru birojs izstrādāja Eiropas sabiedrisko ēku normatīviem atbilstošu projektu ar vismūsdienīgākajām tehnoloģijām, radot Eiropas līmenim atbilstošas izstāžu telpas. Daudzkārt attīstot savu ideju Andrejs Ģelzis neatlaidīgi noveda līdz pilnībai ģeniālu darbu – stilā, funkcijā un materiālos sakausētu arhitektūras pērli.
Stilistisko un funkcionālo prasību risinājumu uzņēmās Andreja Ģelža „Brīnišķīgo projektu” birojs. Andreja Ģelža vadībā vācu konstruktoru birojs izstrādāja Eiropas sabiedrisko ēku normatīviem atbilstošu projektu ar vismūsdienīgākajām tehnoloģijām, radot Eiropas līmenim atbilstošas izstāžu telpas. Daudzkārt attīstot savu ideju Andrejs Ģelzis neatlaidīgi noveda līdz pilnībai ģeniālu darbu – stilā, funkcijā un materiālos sakausētu arhitektūras pērli.
Telpas spēj apmierināt prasības pēc konferenču telpām, kā arī dažādiem mākslas, teātra, dejas, mūzikas, mediju mākslas un kino pasākumiem. Jumta balkons piemērots prezentācijām un tēlniecības ekspozīcijām, vienlaikus paredzot iespēju iekštelpas un ārtelpas izstādēm.
SIA „Pinakotēka” savu darbību uzsāka 2009. gada 30. oktobrī ar ikgadējās Rudens izstādes „Laimīgās mākslas muzejs” atklāšanu. Izstādes eksponēšana iezīmēja jaunas kvalitātes vaibstus Latvijas Mākslinieku savienības paspārnē esošās Rudens izstādes tradīcijā, vienlaikus apliecinot „Pinakotēkas” telpu daudzfunkcionālās iespējas.
„Pinakotēkas” vietas izvēles stratēģija atbilst ne tikai vietējām prasībām, bet spēj nodrošināt arī starptautiskās intereses. „Pinakotēka” atrodas starp lidostu „Rīga”, vecpilsētu un Jūrmalu, 21. gadsimta prestižu firmu pārstāvniecību un sabiedrisku ēku lokā. Jaunā izstāžu ēka ienes akcentu un nostiprina ēku ansamblī kā 21. gadsimtam nozīmīgu Rīgas vietu, uzņemoties laikmetīgo mākslas procesu atspoguļotājas lomu. „Pinakotēka” ierakstās to mākslas izstāžu zāļu vidū, kas pilda mākslas procesu atspoguļotājas funkcionālās un estētiskās prasības. SIA „Pinakotēkas” turpmākās darbības ieceres saistās ar vērienīgiem lokāliem un starptautiskiem pasākumiem, taču nākotnes perspektīvā tā nezaudē potences kļūt ne vien par nozīmīgu lokālo un starptautisko laikmetīgo mākslas procesu atainotāju, bet arī par mākslas muzeju ar krājumu un pastāvīgo ekspozīciju.
Diāna Rutkovska
